Minerālūdens un veselība | Värska Vesi

Minerālūdens un veselība

Minerālūdens dziednieciskās īpašības cilvēce pazīst jau kopš seniem laikiem. Blakus minerālūdens avotiem antīkajā periodā būvēja tempļus, kur slimos ārstēja tāpat kā mūsdienās – ar diētu, kustībām, vannām un ūdens dzeršanu. Dabīgais minerālūdens ārstē ķermeni gan no iekšpuses, gan ārpuses.

Ģeoloģiskajam minerālūdenim parasti ir specifiska dziednieciska iedarbība, kas ir atkarīga gan no tā ķīmiskā sastāva, gan ūdens fizikālajām īpašībām.

– Tā ar dzelzi bagātu minerālūdeni izmanto mazasinības un menstruāciju traucējumu gadījumā.
– Hidrokarbonātu ūdens samazina kuņģa sulas skābumu.
– Ūdens ar lielu sulfītu un hlorīdu daudzumu ir ieteicams gremošanas orgānu, žults un urīnceļu, aknu un nieru slimību gadījumā.
– Ūdeni ar augstu joda un broma saturu iesaka dažu sirds un locītavu slimību ārstēšanai.
– Minerālūdenim, kas ir bagāts ar silīcija savienojumiem, ir pretiekaisuma iedarbība.
– Minerālūdens ar augstu radona saturu tiek izmantots, piemēram, vairogdziedzera, taukaudu vielmaiņas veicināšanas un hronisku locītavu slimību gadījumā.
– Nātrijs piedalās organisma šķidruma bilances līdzsvarošanā, skābju-sārmu līdzsvara uzturēšanā un neironu funkciju nodrošināšanā. Karsts laiks un augsta fiziskā slodze izraisa strauju nātrija deficīta paaugstināšanos. Ķermenis zaudē šķidrumu, kas savukārt ietekmē citu minerālvielu, piemēram, magnija un kālija, zudumu.
Par minerālūdeni ar zemu nātrija līmeni uzskata tādu, kurā elementa saturs ir zem 20 mg/l, un par minerālūdeni ar augstu nātrija saturu uzskata tādu, kurā nātrija saturs pārsniedz 200 mg/l. Parasti brīdina par pārāk lielu nātrija saturu. Taču tas ir pārspīlēti, jo minerālūdenī nātrijs nav kā nātrija hlorīds (vārāmā sāls), bet gan savienojumā ar citām minerālvielām vai bikarbonātiem.
Šādā formā bikarbonāts veicina liekā nātrija izdalīšanos. Bikarbonāts nav minerāls, bet gan laba dabīgā minerālūdens sastāvdaļa. Ar bikarbonātiem ir bagāts tieši caur kaļķakmeni nācis minerālūdens.
– Kālijs veicina augsta asinsspiediena pazemināšanu, ir būtisks ādas veselībai, stimulē nieres, lai tās izdalītu indīgās šlakvielas. Kālijs vairāk vai mazāk ir atrodams gandrīz visos minerālūdeņos.
– Magnijs ir bioelements ar būtisku iedarbību, un vajadzību pēc tā palīdz apmierināt minerālūdens. Magnijs palīdz regulēt sirds muskuļu darbu un asinsriti, kalcija un C vitamīna izmantošanu vielmaiņā. Par bagātu ar magniju uzskata tādu minerālūdeni, kurā magnija daudzums ir 50 mg/l vai vairāk.
– Daži minerālūdeņi izceļas ar paaugstinātu kalcija saturu. Kalcijs ir organisma celtniecības materiāls, jau daudzuma ziņā tas ir vissvarīgākais organisma minerāls.
Kalcijs regulē asins recēšanu, atvaira iekaisumus, samazina alerģiskas reakcijas, iedarbojas uz nervu un muskuļu darbību. Aktivizē vielmaiņas procesus. Lai mēs varētu runāt par augstu kalcija saturu, minerālūdens litrā jābūt vismaz 150 mg šī elementa.
– No pārējiem ūdens rādītājiem ņem vērā minerālūdens pH vērtību (parasti ir diapazonā no 3…8), lietošanas temperatūru (vēsu parasti 20˚C, karstu parasti zem 45˚C), radona izraisīto zemo radioaktivitāti un ūdens hidrostatisko spiedienu.
– Tā kā minerālūdens ir arī vairāku mikroelementu avots, to saturam būtu jāpievērš īpaša uzmanība, jo šie elementi organismam bieži ir nepieciešami daudz mazākā apjomā. Par bagātu ar fluoru uzskata minerālūdeni, kurā ir jau 1 mg/l fluora. Ar dzelzi bagāts minerālūdens satur vairāk nekā 1 mg dzelzs litrā ūdens. Šo vielu pārmērīgs patēriņš izraisa vairākas problēmas organismā.